Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs.
Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Ir valstis, kurās svinības tiek papildinātas ar karnevālu.
VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS
Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā piemēru var minēt Ķīniešu Jauno gadu, kas dauzās reliģijās un kultūrās tiek uzskatīts par īsto gada sākumu. Tas katru gadu tiek svinēts atšķirīgos datumos un var būt laika periodā no 21.janvāra līdz pat 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.
KĀ JAUN GADU SVIN LATVIJĀ?
Mūsu platuma grādos vislielākās svinības notiek tieši vecā gada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampanietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Tas ari ir vispopulārākais jaunā gada novēlējums, ko izsaka visi visā pasaulē teju vienlaicīgi. Vēl kādi latviešu Jaunā gada ticējumi paredz laimes liešanu, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Šis nākotnes zīlēšanas rituāls ir palicis nemainīgi populārs no Padomju laikiem, taču aizsācies Senajā Grieķijā.